| Es izgāju piektdienas naktī Lai tēlotu to, kas es neesmu
 Un atstāju istabas skapī
 Par dvēseli nosaukto mēslu
 
 Mēs izgājām piektdienas naktīs
 Un kabatās likdami ēsmu
 Mēs skanējām neīstās taktīs
 Un sēžam tur, kur nav krēslu
 
 Tie izskrēja piektdienas naktīs
 It kā no kaut kā tie bēgtu
 Un pārvērtās pelēkās blaktīs
 Kas melo, lai viens otru ēstu
 
 Tu aizmigi piektdienas naktīs
 Un domu tev nebij’ nekādu
 Tu pateici to, kas nav sacīts
 Pār acīm man pārvilki ādu
 |