 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Pusmūžs II |
| Nu lūk tas trīs reiz cietumā Jau pabijis, bet nu nekā, Nu nejau cietums izmāca No parazīta cilvēkā. Kad nokļūst šajā “mājvietā”, Tur jaunus stiķus samāca, Ir daudz tur laika pārdomām, Par to, kā atriebt cietējam. Nu nav tur citas nodarbes, Kā apspriest savas “idejas”, Tie gudrības par netīro, Tās viens no otra pārmanto. Un iznācis no “mājvietas”, Kur pusmūžs sanāk nodzīvots, Tas atkal atsāk piepeļņas Un vecās takās iesoļo. Un arī ģimenes tam nav, Nu atkal skaudība tam rauj, Tas dzīvē savā pusmūžā Neko nav ieguvis – nekā. Tik melnu dvēseli… 15.08.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |