 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Pusaudzis II |
| Nu kaut kā pamatskola nost Un nu jau pietiek dzivi post, Vai tiešām jēga mocīties, Ja var kā citādi kā riest. Un nu jau dzīve labāk šķiet Ir panesusies, brīvāk iet. Uz ielām tumši slapstoties, Tik jautri, nevaig pārcensties. Tik atkal kāda problēma, Nu kaut ko jādara, vai ne? To kaut ko var būt pudelē Var atrast, tad ir nodarbe. Nu kaut kur naudu grabinot, Ar draugiem sanāk ielīksmot Un saldi rūgtā reibumā Tie redz, ko netīkamu, jā. Tas puisis, kurš bij centībā, Tas mūžam aizņemts, darbībā, Tam nodarbes tik svešādas, Bet tomēr nav tik dzeršanas. Bet kamēr tas tur noņemās, Tie labāk tikmēr nodzerās, Bet ne jau tikai nodzerās, Bet vēl jau cits kas ieplijās. Nu tā kā interešu nav, Bet iespaidus gan gribas raut, Tie atrod kaut ko jaunu, lūk, Tās - narkotikas, tām tie klūp. Nu sākas jauna ēra tiem, Kur vietas nav kam citādiem. Un naudu jaunam priekam vaig Un trulums viņu sejās spraigst. 12.08.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |