 (www.feini.lv) |
| fleur-de-lys (surdus absurdus) : slimnīcas romance |
| es pamodos viena un nesapratu cik dienas ir garām jau piecas vai trīs un sīca lampas un čīkstēja soļi es ievēroju, ka pirkstgali trīc balts kokvilnas palags bij apvijis mani un skūpstīja kaislīgs, tas šķita tik dzīvs pat gaiss starp mums abiem nez kāpēc bij kļuvis tik nepieklājīgi salkani blīvs aiz muguras dziedāja gaismiņu koris un zaļās līnijas bungoja ritmu bet niecīgā adata augšdelmā manā pavisam silta nu pēkšņi man šķita viņš uzrāpās augstāk unm apmeta mezglu ap kaklu manu es novērsos tā vienīgā asara nodeva mani par jaunu es biju lai atdotos ar saviem smalkajiem kokvilnas diegiem viņš izglāba zvaigznes, es piecēlos un tumsai, kura aiz loga tad dzima no mugurpuses es piezagos es atspēros klusi ar pirkstu galiem tumsas klēpī siltajā ierāpos aiz māmiņas baltajiem eņģeļa spārniem es klusi klusītiņām paslēpos |
| (04.05.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |