 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Netīrais pelnu traks |
| Un aizpūta dzeja projām ar pelniem - Mani no pelnutrauka ar velniem. Pajuka saturs un vārdi var pāriet, Noskatoties kā cilvēkus sāliet. Burciņās iekšā pēc garšīpašībām, Viens divi trīs un visi pa līgām. Pārliecība būs vienā no burkām - Katrā no tām būs pa pāris žurkām. Arī pat mani šī slimība ķēra – Sadalīt kastītēs visus, kas vēra Manējās durvis, kas pievērtas klusi, Pienācāt – klauvējiet, klusi bet klusi. Rūtiņu valstībā cilvēki tādi – Dažādi ļoti un bieži nekādi, Lai vēl kāds pasaka – dalījums lieks; Ne jau, kur pasaulē nekusis sniegs. Un aizpūta mani projām ar pelniem, Viesuļu vētrā gan ķēros pie zariem, Izmisis, saskumis, padevies gaumei, Melns es kā krauklis, es atdevos miglai. 08.09.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |