 (www.feini.lv) |
| Mūžīgs bērns : Mazliet baltais |
| Ap zemi un ap debesīm es vijos. Caur horizontu aizplūst mana dvēsele. Un viss tik balts tik tīrs kā senāk – Kā jauns, un mazliet apmaldījies rīts. Gar mūri aizslīd mana ēna klusi, Pār mākoņgubām pāršalc vējiņš liegs. Tu biji tāda, drusciņ apjukusi, Viņš- panku ielas savādnieks. Šī dzeja nav par mīlu, bet par mani. Gan tu, gan viņš ir manā dvēselē. Bet nu caur citu debess pusi Tai ceļš uz balto jāmeklē. |
| (08.05.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |