 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Apaukstējies |
| Smaidu kā smaidu tev, spocīgā saule, Kur vieta tev, kur rieti, kur austi; Karameles man garšo arvien, Bet tu man šo rotaļu sniedz, ai kā sniedz. Zobi man balti, kā neziņas tīri, Bet tie man bez kalcija - feini un glīti, Acis man rāmas, kā absurda austas, Bet asaras projām jau sen tika raustas. Smejos pret tevi es, jocīgais mēness, Ripo tu brīdi uz manējās mēles… Saldējums saldējis, pietiek man tāda, Domā, ka pietiek, tad nedos vairs šāda? Tā lūk, no jums bieži kakls man sāp Meklējot karstvīnu, ledalus nāk! Un kā nu iet dzīvē, kad siltu ko rodu, Tad atklāju skumjo, nav glāzes, kur lietu! Tiecos pie jums es, jūs, skatāmās zvaigznes, Jūs tak var baudīt, lai tālu, bet var. Kā ir ar cilvēkiem, tos var kaut skaldīt, Jūs mani nevilsiet, tālumā gan. Vai gan… 02.10.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |