 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Bail |
| Negribas man redzēt to, To kas mani uzlūko. Aiziet mana mazā māsa. Aiziet māsa. Skumīgi. Panākot, kur viņa priekos, Saprotu, ko dzīve ziedos. Nakomāni un noziedznieki – Tie ir viņas draugi, biedri. Sarunas, kas rosās tur – Tik par zāli – kurš un kur, Tad vēl svešus nākušos Atdauza un atmuito. Citi tur ir bailīgie – Redz, kas notiek, izliekas Neredzot šo ellīti, Slepus paši ietrīcas. Pienāk vakars nākamais. Nakts, jau pusnakts iezvanas. Ieveļas tā dzērusi, Mazā māsa. Tā vai ir? Ģimenē nu skandāls ir, Tēvs no mājām prom vai ies. Mazā māsa zudusi? Draugi viņai labākie… Cerams viss vēl mainīsies, Nav jau viņa sliktākais. Sanāk tagad runāties, Skaidrot kur var zaudēties… Svešība un atstumtība, Samulsis līdz draugam skrienu. Asaras man acīs lītu, Ja ne vīrišķību sietu. Bail man šajā dzīvē kļūst, Domājot, kā jūras žūst. Laikam jālūdz tomēr Dievs, Dod man Dievs šo murgu griezt! Mana mazā māsa… Bail… 13.10.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |