 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Daudzpusīgais miers |
| Vēl esmu tagad gana jauns, Ar gadiem tikai labāk kļūst, Vēl šobrīd gadu nav par daudz, Bet kā būs tad, kad pasāks rukt? Kad gadi nāk, ja nepatīk, Tad citi panikā vai krīt, Vai var būt dzīvē darīts maz? Nu nejau muļķību, bet ar. Kad saprasts ir, kur laiks ir šķiests, Tad citiem matos sabirst sniegs, Tad paliek drēgni, jocīgi, Bet tas ir tad, kad saulriets dziest. Lūk viens, nu tāds, kā šobrīd es, Pie datora griež nedēļas, Bet cits tik saka : ‘’Datori, Vai tie kas liels, bet nakts bāri!’’ Bet var būt vērts ir paņemties, No visa sniedzamā mazliet, Lai vēlāk, tad, kad vakars klāt, Mēs spētu smaidot laivā kāpt. Un aiznes mani smalkais džezs Uz turieni, kur svešs ir stress. Kur viss ir tā, kā gribas man – Kur visiem viss šķiet intresants... Rūtiņu valstībā cilvēki, Ai kā tie baidās no vecuma; Laikam tiem bail ir par naudvaru, Nav tiem vairs augstāka salduma. 21.10.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |