 (www.feini.lv) |
| Šapsis : Sviests iz dzīves |
| Vai dzirdi kā pasaule skan? Tā smejas un acīs spļauj man, Par to, ka es pātarus neskaitu Un bērnībā putniņu nositu. Ik brīdi tā smejas un ņirgājas Un gaida lai sirds mana apstājas, Bet mamma man spītību neizdzina, Tā kūlu ik vasaras dedzina. Tā atriebjos vislaik es pasaulei. Ieriebju dabai un cilvēcei – Ar elektrību zivis makšķerēju Un dzīvniekus zoodārzā piebaroju. Nu labi, neesmu tik riebīgs es Vienkārši kaitina mani neveiksmes. Skolā, jūtu, vairs neveicas, Manas atzīmes – cūcenes izbeidzas. Arī neiet vairs meiteņu lietās Visām foršajām draugi, pēc grombjiem tie izskatās. Un nezinu, vai darīt man to ko gribas, Jo sākušas sāpēt pēc treniņiem ribas. Nu labi, apsolos, kaut kā jau cīnīšos, Darīšu tikai labu, vairs nekaušos. Nesmukās meitenes neapsaukāšu Un rīt pat uz pirmo lekciju aiziešu! |
| (22.05.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |