 (www.feini.lv) |
| ivi : Stāstījums čatā |
| 11. maijā draugs ar savu draudzeni taisās pašķirties a prikols tāds ka abi ir mani draugi un tagad savā starpā nesarunājas es kā tizls starpnieks un arī pirmo reizi mūžā redzu iemīlējušos cilvēku tas ir traģiski aaapaac es tā nevarētu man ir tik grūti klausīties viņā bet vēl grūtāk ko teikt bet es zinu, ka es gribu klausīties un gribu palīdzēt bet jūtos bezspēcīgs tas ir tik tizli jūtos kā idiots bet nu jau laikam iet uz labo pusi pirmdien viņiem sarunāta tikšanās ar manu palīdzību tad redzēs es negribu, ka viņi pašķiras nē bet, ja pašķirsies nāksies draugam akam mācīt kā dzīvot vienam un tas būs tizli no sākuma jo viņš negribēs bet gan jau, ka pēc tam būs normāli pat jautri un forši, kā vecos laikos bet ja nopietni, tad es negribu vecos laikus man patika jaunie laiki nu jā aptuveni tā, tas ir īsā stāstījumā kaut ko saprati, vai es tizli rakstīju? 16. maijā nu tas notika viņi pašķīrās aaaaaa ko mēs tagad darīsim es domāju kopā ar draugu un it sevišķi tagad kad man ir parādījusies draudzene kā viņš jutīsies? kā es jutīšos? stulbums kāpēc tā notiek kad es skatījos uz viņiem man likās, ka nekad nešķirsies tie abi bet nu? kā lai zinu, ka man nebūs tāpat? nekā tu saki? nu jā, laikam jau tā bet manam draugam taču sāp ko lai dara? laiks? jā varbūt un man arī līdz ar viņu sāp tagad mums abiem sāpēs es zinu, ka man mazāk es zinu, ka būs grūti bet es izturēšu un neļaušu viņam arī padoties lai tik pamēģina kam tad es esmu domāts stulbums kaut kāds labi teikšu arī šoreiz chivriv līdz nākamajai reizei kurā apsolos nerunāt par problēmām ne savām, ne drauga labi? labi, tagad tiešām chivriv |
| (22.05.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |