Ja nu mēs pieņemtu, ja nu tā būtu – 
Pasaulē sūtīti, trimdā kā dzīti, 
Ja nu ir pasaule, augstāk par mūsu, 
Kur bijām slikti, tad lejā šeit lūgti. 
 
Ja nu šeit skola, kur rādām mēs sevi, 
Kaut kur tur augšā, par zemu mēs bijām, 
Tad nu lūk šeit mums kā ieskaites dotas 
Vērsties par labu un censties kā spējam. 
 
Redzot, kas apkārt, kur tendence dodas, 
Smalkais tik pazūd un tikums maz jožas, 
Drīzāk jau skolā, ja tāda šī ir, 
Maziņo ellīti grozām un tik. 
 
Gluži kā maziņie zvēri mēs te 
Spiežam un jožam tik akmeņus, he! 
Vai tad mums grūti, nu tas jau nekas, 
Laimīga pasaule – tik pasakās. 
 
Paši ar savām tik zemajām vēlmēm 
Radām mēs to, kas mūs plēsīs un beigs 
Paši ar savējām tukšajām acīm 
Neredzam to, kas mūs paņems, kas veiks. 
 
Žēl. 
 
03.11.2002 |