tavas kustības miegā ir pusplēsti glāsti
viss ir viens izdedzis tukšums
otrpus naktij kur slāpst
pēc nevīžīgajiem smiekliem
tu esi viss visums un visi stāsti
par mani pašu
tu esi radījis mani kā postošu
auku klusuma dvašā
tavas kustības miegā ir uzdāvināti glāsti
ierakstīti manī tie aiziet garām
tām ielām kas sākas ar aiz…
aizvēja, aizsaules, aizkapa iela
visas tik plašas un lielas
un tukšas pēc ziemas
visas tās dienas ir tikai mirkļi
kā stinguši vārnas ķērcieni
pusplēstā knābī |