Kāds laiks ir gājis, atceros,
Kā airiem viļņos grūstījos,
Līdz tiku salā vientuļā,
Vai tādēļ esmu nejēga?
Tā daudzi klusos vakaros
Pie palmām saules rietu jož;
Tā daudzi siltus sapņus sien –
Kaut rabarberus kopā griezt.
Tāds mājās kādas lietas vāc,
Ko kādreiz var būt divi krās;
Viņš, viņa kādreiz satiksies,
To abi kopā dalīsies.
Tu saki – dzīve pasapņos?
Var būt, es pārāk nestrīdos,
Bet ja jau tādai netieksies,
Vai kas no sevis radīsies?
Vientulība – īpašība
Kuram katram nedalīta,
Vientulība – izdevība
Sevi piepildīt, ja griba.
11.02.2003 |