Rīt ar tevi šķirsimies, tā tam būtu jānotiek,
Rīt būs skaistā laimes diena, kopā būsim mēs.
Jautās kāds, kā izšķirties, kopā bijuši tik vien,
Atbildu, ka brīnišķība laika rāmjos neielien.
Tu mans zelta etalons, tas kas mani ticībā,
Rīt būs skaistā laimes diena, lai nu arī pēdējā.
Rīt es skāršos maigām rokām, rīt es vēršos ezeros,
Rīt es tavas attieksmītes baudīšu kā dzērumos.
Negaidīju gudrus vārdus, nejau tie ir nozīmē,
Mīlu tavas attieksmītes, tās, kas duras pakrūtē.
Rīt es tiekšos viegliem vārdiem visu maigi apspēlēt,
Tava sirds ir dikti skaista, tikai, zināms, nebēdne.
Rīt būs skaistā laimes diena, lai nu šaipus pēdējā,
Lai ar stiprāk pasāpēsies, gribu vēlreiz tevi klāt.
Vēlreiz kopā noiet ceļu, bezjēgā, tik pastaigāt,
Tikai tevi apskaut, jūsmot, kā ir diviem saderēt
Kā es tevi atcerēšos, tas būs manī dzīvība,
Zināšu, ka dzīvot vērts ir, pastāv tomēr divība.
Lūk kad īstais cilvēks nācis, tad tu visu gatavs tam,
Ja tu zini – labi viņam, labi arī pašējam.
Attieksmītes savā būtnē rāda, kāda daba kam,
Un kad redzi pozitīvu, gribas atdot dubultā,
Tu man esi piemēram, lai, nekas, ka skrejoša -
Daļiņa no tevis tāda, tomēr esi brīnišķa.
Rīt ar tevi šķirsimies, tik vēl reizīt saredzēt,
Esmu gatavs paupurēt, lai tik nedaudz pajust vēl.
Tomēr, reti sanāk rast, to, ka sapņi blakus peld,
Tas nekas, ka parīt, vēlāk nāksies sevi dakterēt.
11.03.2003 |