Ir pasaules uztveres punkts.
Ir tu, ir es un ir viņi,
Bet sadzirdu, ieskanas „klunkts”
Un daudzi man paliek par „viņi”.
Kad pasaules vērtības kaltas
Kā akmenī, kuram pat sāp,
Es saprotu, paiet var gadi
Un akmenim vērtības nav.
Kad paveras apvāršņi jauni,
Tad vērtības plūst un vēl kā,
Es brīžiem pats sajaucu sevi
Un nāku pie citādā.
Tad turiet nu mani jo cieši,
Jo zarā var saiet kaut kā -
Jo pagaidām upuri dodu,
Kas spēs var būt jums palīgā.
04.05.2003
|