 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Šaursliežu lirika |
| Tu kā skrejošs vilciens pārmijas acīs vien brīdī, Kad priekšā ir krauja un virziens jāmaina strauji, tu krīti... Es atkal kā paralēle, kā sliedes blakus, kas seko, Reizi par reizei mums pasažiersveicieni, tomēr mēs katrs pa savam. Apkārt mums jumti kā raud, vai mani, ka debesis nesmej? Laiks pieteicās pats šajā brīdī, kad pārmijas salauzt tu steidz. Vai vilcienu skolā jūs nemāca? Vai vilcienu skolā tik ātrums? No sliedes uz sliedi skriet nevar. Vispirms ir uz depo un – remonts. Puķu valstība neredzēta uz manām sliedēm vij, valda. Es gribētu dāvāt pa puķei, kas salda, bet aromāts dzeļ. Mēs cilvēki narkomāni, kas saldo, kad dabū, bez mēra grib dzerties, Es netaisos atdod šo vijīgo dārzu, kā puķi jeb laipnību sniegt? 31.05.2005 |
| (31.05.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |