 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Pasaulītes |
| Tev jāsaprot ir manu dabu tramīgo, Kas sprēgā savā pasaulē kā traka; Tai nesaprast šo visu laicīgo, Tai šamējais ir kur par seklu. Tev neapvainoties par mani jocīgo Kas dažos var būt atstāj pēdas spītas; Tas mans grib dzīvi izpušķot, Tam pasaule ir sava un tad citas. Man sava pasaule, kur viss ir šādi tādi, Man sapņos tādas lietas notiek… Un pusi savas dzīves es kaut kādi Tai savā otrā dzīvot tieku. Es pieskaros pie viena otra, Man katrs - savējais un svešais; Šī pasaule ir dikti plaša, Un katram jāveltās, es elsās. Un tādēļ, lai ar kas tu būtu Tu, lūdzu, piedod trakulības; Un nejau ļaunu es tev vēlu, Tik manas daudzas pasaulītes… 07.06.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |