 (www.feini.lv) |
| Inese Liberte : Oda viņam |
| Dziļi iekšā un maza nojausma, Iedrebējās stīga un tūlīt apklusa. Gabaliņš manis uz brīdi pazuda, Nosarka sirds un apstājās... Kāds brīdis Ik pa laikam Atmiņā uzaust un atceros... Kādu nojausmu, sajūtu, vārdus. Ik pa laikam Kāds akcents Nogrimst Kā tukšā akā. Saprotu, pieņemu šādi, Un protestēju, ka tā. Ik pa laikam Kāds vārds Aizķeras viens aiz otra, Ik pa laikam Kāds teikums Veido ikdienu reti. Sajūtas, nojausmas, vārdi, Teikumu bezgala īsi. Nesaprotot un paļaujos, Tomēr, ka zinu, un tu... Mierīgi Ik pa laikam Kāds sajauc un nesaprot, Nosoda. Satraukti, Ik pa dienām, Notiek un risinās, Gaist... Nezini, neredzi, nesaku, Paļaujos tomēr uz tevi. Kāds mirklis un teikumi Aiziet, Atstājot sajūtu vien. Pamazām saliekas kopā, Neizteiktais un kādi Nesaprotami mājieni, Pasakot, paļaujot, Teikts. Mazām un lielām Dienām, naktīm Un pārklātiem mirkļiem, Sakot un jūtot, Un citi, pamanās, Iedvesmot, beigt. Ik pa laikam Kā sajūta, Saprotot, pasakot, nezinu, Kā to paļaut, lai aiziet, Kā to paļaut un beigt. Ik pa laikam Kā sajūta, Ik pa laikam Kā nojausma, Ik pa laikam Kā pateiktais, Ik pa laikam Kā nē... Dziļi iekšā un maza nojausma, Iedrebējās stīga un tūlīt apklusa. Gabaliņš manis uz brīdi pazuda, Nosarka sirds un apstājās... |
| (05.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |