 (www.feini.lv) |
| Lāčuks : Mīlestība |
| Mīlestība dzimst elles ugunīs Tā uz īsu mirkli apdzēš ugunis, bet nenodzēš pavisam. ugunis pieplakušas gaida. Mīlestība posta un grauž miesu, Sagrauž, tad ilgi vēl mājo tajā. Kad ķermenis puvis pavisam, tad ugunis no zemes ceļās. tās pārņem miesu sapuvušo, Liesmas izurbjas cauri sirdij lauztai. Arvien lielāka un plašāka ir uguns, tai nav apstājas vairs tagad. No meža izskrien melni suņi, Osta sadegušo līķi. Ar saviem asiem zobiem ātri iecērtas tie krūškurvī. Ķermenis nu izmocītais Klusi guļ, vairs nerunās. Tā ir mīlestība, kura piedzimst elles ugunīs. |
| (10.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |