Vai zināt, kā var patikt aka,
Vai neziniet nu dien nekā?
Tā aka ir tik tad man laba,
Kad metot akmeni, šļakst sejā man.
Un labāk, lai ir aka sekla,
Un ūdens tuvu malai lien,
Nu nekā, ka tai dibenmala
Tik tālu, spulga nesariet.
Un dod man vienmēr jaunu sparu,
Kad metu, lai var saprasties,
Ka akmens mans nav tukšā gājis,
Es spētu jaunu mācīties.
Man vajag jūsu pretrunības,
Un neslēpiet nu tās nekad,
Ja nesaņemu sāpes tiesu,
Pār mani stagnācija nāk.
24.08.2003 |