 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Griezies! |
| Slepenās tās asaras, kas jūsmo manu sirdi, Tās kā pavasars, kas skrien par ātru vai par vēl. Skaistas dejas, tās, kas vieno dvēseles un mirkli, Mirkļi skaisti un nu vēl nemaz jau nav tik žēl. Graciozi, tendencēti, apgaroti ir Šādi soļi, kas spēj iedot šādas pārspējas; Ja es būtu mazliet citāds, var būt tā ar ir, Tad man šāda apkārtība iesniedz vērtības. Solis kreisi, solis labi, izklupiens mazliet, Tev tas sanāk ļoti spēji, sirds dzied līksmības; Solis priekšā, trīs aiz sāniem, pārpratiens kā tiek, Tas nekas, jo tu jau smaidi, nākamreiz būs tas. Tas kas visus šaipus vieno, tas nav tukšības - Te ir gaišās puses sauciens, ko sniedz sirds un gars; Tu nu esi atraktīvais, tev ir baudības, Kas tev rodas skaistu dodot citiem atvērties. Trīsreiz priekšā, mazliet sānis, streipuļot kā sniegt, To tu zini, tava sirds ir deja neredzēta; Sarežģīti celis šurpu, četrreiz kombinēts, Tev ir lepnums, deja šī ir glīti nospēlēta. Deja, kas no sirds ir spēta, parāda to skaidri, Tā kā lapa, kas krīt laikā, apbrīnā tā kvēl; Deja ir kā taurenis, ja izdzīvot to spēji, Tad ir vēlme vēlreiz dzīvot, atkal dejot vēl. 06.10.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |