Man bail ir no vecām attiecībām,
Kā kaķim ir bail no suņa,
Tai pašā laikā viņš klāt grib pieiet
Un ziņkāre to nogūst.
Man bail ir no tā, kas var atkārtoties
Pat citās vietās, ne vecās,
Kā nopērkot citādu konfektīti,
Kam saturs ir vecais un cērtas.
Man bail ir no tā, kas var līdzināties
Tam vecam, kas savējo spējis,
Ir tā, ka tas skaisti un vilinājis,
Bet rezultātā ir kā pērējs.
Man bail ir no visa, kas iekustēsies,
Tā notiek, kad dzīve ir skolās,
Un kustības, kuras kā filigrānas
Tik iedvesmo jaunākās šaubas.
Man bail ir no tā, ka kāds pievērsīsies
Un pārsteigts es būšu bez gala.
Nu nav manī galīgu risinātavu,
Šai jomā es spēlēju galdu.
Kāds teica, ka asākās izjūtas tam
Ir izlekt ar parašūtu,
Es smaidot pie sevis tik padomāju –
Man – izrādīt intresi dzīvu.
15.11.2003 |