 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Smaida astīte |
| “Ar smaidiem uzmanīgi”, sev to saku - Dzīve jocīga, var darīt kādu aklu. Bet gribās reizēm smaidīt, smaidīt trakam, Bet tomēr kāds vēl ņems un iegrims akā. Man tādas lietās galvā darās, Tās nespēj ilgumu un skaitu svērt. Man patīk visi, katrā skaistums atklāts, Tik paņem karoti un, skatot, smel. Un kāds var pārprast manas laimes, Tās saskaitās no jūsu šīm – Šīm uguntiņām, vārdiem, žestiem, Ir skaistuma tik daudz par brīv. Es mīlu visus reizē akli, Vai arī pārāk saredzot, Tai pašā laikā, protams, naidi – Bez tiem jau dzīvi nemērot. Es esmu donžuāns pie sevis, Man daudzi ir tik sajūsmās – Es gribu pasmaidīt pie tevis, Bet bail, ka smaidu pārvērtēs. Ja varētu, ja man kāds dotu Pie katra gadsimtu uz vietas, Es baudītu un laimes krātu No tā, kas mani sajūsmās. 01.12.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |