 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Fantasmagorija |
| Reizēm peldu es kā sapnī, Liekas viss tik neticams – Pieskarties pie tēliem līdzi – Izkusīs un pazudīs. Reizēm viss kā pasaulīte, Kurā viss ir izdomāts - Var būt visa mana dzīve Ir viens vienīgs pašapmāns. Cilvēki, kas līdzās smaida, Plūst kā mani veldzējot, Tie man daudzi sevi deva, Es tos ņēmu, nezinot. Manā galvā migla valda, Pasakvaroņi šeit ir. Bruņinieki kāda galma, Arī līgavas un pils. Pastiept rokas tuvāk galmam, Izvilkt cimdu, nokratīt, Brīdi vēlāk atcelt kauju, Ielikt cimdu, līdz apnīk. Reizēm liekas, mana dzīve Paša fabricēta ir. Var būt patiesībā viņa Mesta svešā kambarī. Reizēm liekas, nav šeit manis, Esmu kaut kur citur es. Un no malas spēli vērot Tikai dots man, labi vēl. ES NETICU NEKAM! Bet labprāt noticu. Ir mirkļi, kad viss liekas nereāls, kā sapnī. Reizēm. Katrs sīkums. Un te tu pamodīsies un viss būs savādāks. Un nav jau pierādījumu, ka tā nav. Bet pragmatiski nostumjam visu malā. 02.12.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |