Nogurusi pasaule
Notrauca jau simto asaru.
Varbūt.
Kaut asaras spētu smieties
un atskabargainie smiekli
Cirstos man sejā.
Rēta pie rētas.
Šuves, skočs-
Viss, kas spēj glābt
manu necilo smaidu.
Asaras lija.
Ne jau straumēm, nē,-
niecīgām peļķēm
Krājās zvaigznēs.
Tajās, kas zied.
Un novīst,
kad neviens
vairs nelaista.
Aizmirst. |