 (www.feini.lv) |
| Lietus Dvēsele : Mākoņi |
| Es gribu būt aktrise. Nu, labi – es vēlos kļūt par aktrisi. tā labāk skan. Šajās dienās staigāju pa māju un dziedu, jo jādzied ir, lai tiktu pie studijām. Pašai jau šķiet, ka sanāk tā tīri nekas. Bet tas tā – pagaidām kamēr nav nevienam priekšā jādzied. Gara stāvoklis dažbrīd pasviež uz augšu un tad izlaužas kāda kripata no tēlotājtalanta Prieks un cerība. Atnācis brālis saka: „Tev šodien laikam labs garastāvoklis”. Nē, nu, būtībā jau tas iet augšā lejā. Nevar pateikt, ka šodien ir labs. Nē, bija vienu brīdi. Un tad tās briesmīgās bažas par to kā būs, jo ir tik liela iespējamība netikt tajā izvēlētajā skolā. Grib taču daudzi. Bezgala daudzi. Un kā lai tie izvērtētāji pamana mani starp tiem visiem? It sevišķi kad esmu pārnervozējusies un nevaru savu talantu tā īsti parādīt. Ai, nu būtībā jau ir tā – laiks rādīs. Un – nāks laiks, nāks padoms. Un – būs labi kā būs. Nu, jā, gudri, gudri. Bet dažkārt gribas tos pārgudros teicienus aizsviest kompostā. Nē, nevar. Jāgaida. Un jāgaida arī uz draugu. Ai, es jau tik ilgi gaidu! Bet vēl nedēļa un viena diena. Tas jau nav vairs tik traki ilgi, kopumā mēnesis būs. Bet vienalga katra nākamā diena kļūst garāka un garāka. Nekas es izturēšu. Smieklīgākais, ka mēs abi neskaitāmas reizes redzam to mazo filmiņu kā mēs satiekamies lidostā! Ai, kā es nevaru sagaidīt! Šī mēneša laikā tik daudz esmu domājusi - kā cilvēki pārvar ilgas? Vai vismaz mīkstina tās? Un parasti pēc šīs domas nākamā ir – ai, nu, kas der vienam neder otram! Es gan esmu pārpilna teicieniem, ne? Nu, šie jau tikai daži no tiem daudzajiem. Pamanījām ar draudzeni, ka esam sākušas lietot visādus izteicienus, ko normāli mūsdienās vairs nepin iekšā valodā. Bet tas forši – pakrāsot to valodiņu sentēvu metodēm! he, he Ai, es laikam nevaru neko jēdzīgu uzrakstīt. Un tā ir visu šo mēnesi. Vājprātīgi, ne? Varētu domāt, ka es jūku prātā, bet, nē, īstenībā tikai ilgojos. Nuja, ko tur vairs piebilst... 22.06.05. |
| (29.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |