 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Līdzās ejot |
| Lai dzīve nesaka ne pieci, To vajag dzīvot, izbaudot. Un meklēt to, kas tevi cieši Kā valda, tev kā jēgu dod. Ir labi ciešanās un sāpēs, Ja tajās spēj ko tādu rast, Kad tavas sāpes ir kā slāpes, Uz kurām ūdeni var mest. Ir jārod ūdens, ja nav tāda, Tad atmet sāpēs, nemokies, Ir jābūt baudām, skumjām kādām, Bet visam jāmainās, nu dien. Ir jāmeklē, kas celtu gaisā, Kas piedāvā tev labi just, Ir jāmeklē un atrast varam, To saka manas pieredzes. Ar man ir tā, ka sāpes valda Visbieži, kad es vienatnē, Bet es tām ļauju pausties darbā, Tad redzu jēgu paššaustiem. Man sāpes ir kā noraudzīties, Kur cilvēks sevi projām pūš, Tas savu skaisto brīnumdabu Var nozaudēt un neatgūt. Mūsu dzīve ir radīta tam, lai mēs risinātu savas problēmas. Ir labi sāpēt, ja sāpes ko dod. Bet ja nē? Ir jāmācās priecāties. Par visām varēm, jo nav nekā ļaunāka, kā mūža galā nodomāt – kam tas viss bija… Neupurēt savu dzīvi dēļ vājuma brīžiem. Tik ne to. Apzināties un apturēt vilciņu. Franču mūzika man šobrīd blakus griežas, Es metu visas domas sienā – še. Nu tās izplūst grīdā neprotamas, Mēdās tās kā mēles, kuras dreb… 15.11.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |