 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Trauksme |
| Kā zināt, kurš nāk atklāti, bet kuram dūzis kabatā, To laiks tik rāda paslinki, bet nāk un tad ahā! Ir cilvēki tik dažādi, un katram sava artava, Bet dzīvē tik daudz satikti, ka piesardzības klāt. Es pazīstu gan teātri, gan trakas komēdijas, Bet dzīvē katram īpaši ir savas atšķirības. Ir cilvēki tik dažādi, tik ļoti netverami, Ka reizēm nesaprotu es, vai labi ir vai salti. Es manu katru mīmiku un smaidu noslēpto, Man neprotamais brīdina, par spēli dubulto. Lai nosoda, lai nomīda, tāpat jau daudz ir mīts, Tik vienreiz pārvērtiet tad mani, sauktos lai es mīts. Un kāds man sauc, lai uzticos, tam liela vērte ir. Nekad vēl tāda nebijis, vai to maz iespēt var? Un kāds man smaida, nezinot, ka man ir dzīves gars, Kurš sevi vada nosodot un sev pats netic ar. Ek tāda neticība, ek tāda piesardzība, Ir cilvēki tik dažādi, ka bail. Cilvēks neuzticas tad, ja viņš pats netic sev, savām spējām, ja apšauba sevi. 24.12.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |