Manās vēnās skalojas strauti
Kur norasojušos rītos nāk dievietes
Skalot matus
Arī viņām ir blaugznas
Kalnu virsotnēs snieg
Dievi stiepj mēles un plaukstas
Un skatās kā izkūst sieviešu vājums
Uz viņu sausajām ādām
Es sirmošu drīz
Un pasaule sastings rietā
Dievietes čukstēs dievu svētajās ausīs
Ka es biju atsevišķs visums |