 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Maizes bauda |
| Kā man patīk maizes smarža, Tāda aizgrābjoša ir! Tad, kad esmu nepaēdis, Kā tā mani satriekt var! Paņemt rokā, taustīt, smaržot, Tas tik ļoti patīk man, Galva griežas reibuļos vai, Tāda ģeniāla gan! Kur tie tādi gudri bija, Ņemt un šajo izprātot! Tā jau tā kā elektrība, Tik pat vajadzīgu dod! Bet, kad esam paēduši, Mēģinām tai pieskarties, Interese strauji pazūd, Tad nav šādas sajūsmas (!). Redz, tā dzīvē ir ar maizi, Redz tā dzīvē viss ar ir, Kamēr kaut kas neiegūtais, Tikmēr sajūsmas un grib. Jāpacenšas visiem dzīvot Tā, lai maize nepazūd, Tad, kad paēduši esam, Paliek sajūtas, ko kopt. Tā ar mīlestību, darbu, Tā ar draugu vēlēto, Esam mēs kad paēduši, Domājam lai vēl kaut ko. Daudzi vēlas, līdz iegūst. Ir māksla baudīt un izjust arī pēc tam, kad iegūts un iemantots. Lai maize smaržo arī pēc pusdienām. Paturēt to prātā. 02.01.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |