 (www.feini.lv) |
| Kristīne Berķe : Sapņotāja |
| Vai ziedu smarža, Ko jūtu sapnī, Kad pamodīšos, Pazudusi būs? Negribu ticēt. Es taču esmu sapņotāja. Es vienmēr vēlos rozes un lilijas Un vizbulītes ar ziliem ziediem, Un neaizmirstulītes smaidu. Ar aizvērtām acīm Es jūtu šo brīnišķo smaržu, Kas apņem un iegremdē sevī. Kā kuģis tajā es grimstu. Tik dīvaini. Man ir iespēja izrauties No važām šīm zīda un zelta, Bet kāda dīvaina tieksme mani Pie tevis ar varu rauj. Es ļaujos šim sapnim Kaut šo īso brīdi. Man saldi smaržo neļķes Un jasmīni uzsmaida ziedot. Es ceru, ka smarža šī nezudīs Arī tad, kad sapnis būs galā, Ka nebūs ilgas pēc bijušā, Pēc ilūzijas galu galā. |
| (18.07.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |