X


Feini!
(www.feini.lv)
Poena : Dzīves plakāts I
I daļa

Vienmēr gribas kaut ko sākt... sākt no gala, kur viss ir pāri... pāri pašam par sevi. Galvenais, ka Tu esi starp visu šo neizprotami apnīkošo svītru, kas iet un atkal paceļas. Šī svītra ir mana dzīve, kura pamazām izbālē. Skumji, bet man ir palikusi tikai šī viena svītra.

Jā, es esmu viens un man ir 86 gadi. Diemžēl es neesmu no tiem bagātākajiem, jo man nav neviena. Pilnīgi neviena. Pats vien laikam esmu pie tā visa vainīgs, bet tāda nu tā dzīve pakārtojās.

Jaunībā es biju trakulīgs un mani interesēja tikai sievietes un atpūta. Darbs man bija labs un par nākotni es īpaši nedomāju. Biju ieguvis aukstāko izglītību vienā no labākajā augstskolām. Es strādāju prestižā uzņēmumā un ar naudu, kuru nopelnīju man pilnīgi pietika. Ģimenē biju vienīgais bērns un vienmēr esmu gribējis sev māsu vai brāli, bet diemžēl tā nav noticis. Tieši tāpēc vārdus brālis un māsa cenšos neizrunāt.

Man bija 20 gadi, kad sāku dzīvot atsevišķi no vecākiem. Jā, es dzīvoju uz nebēdu. Pirku daudz dažādas dārgas mantas un bieži izklaidējos. Mani nekas nesatrauca. Sievietes manā dzīvē ilgi neuzkavējās. Tas laikam tēva ietekmē, pareizāk jau būtu teikt patēva, jo savu īsto tēvu nemaz neesmu redzējis. Patēvs ar manu māti satikās uzreiz pēc manas piedzimšanas. Man bija 3 gadi, kad viņi apprecējās.

Patēvs bija tas, kurš kā vīrietis stāstīja man par sievietēm. Tai skaitā par savu ”ideoloģiju” kāpēc tik vēlu apprecējās. Tagad man ir žēl, ka viņš man kaut ko tādu bija stāstījis. Viņa ”ideoloģija” skanēja sekojoši: ”jaunību vajag izdzīvot, lai tad, kad pienāk vecumdienas, Tu tās mierīgi varētu nodzīvot ar kādu sievieti. Ja Tu jaunību būsi pietiekoši izdzīvojis, tad vēlāk Tevi vairs citas sievietes nepiesaistīs. Tas savukārt nozīmē laimīgu ģimeni, bez sānsoļiem.” Patēvs manī šo ”ideoloģiju” bija vienkārši iedzinis un tā bija noteicošā manā dzīvē.
Es uzticējos patēvam, turklāt biju pieradis viņu saukt par tēvu. Vismaz bērnībā. Viņš bija mans ideāls līdz viss nesagriezās kājām gaisā...

Turpinājums sekos...
(24.07.2005)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu