 (www.feini.lv) |
| Inese Liberte : Izdomā savu dzīvi |
| Protams, ka ir daudz negāciju visapkārt. Protams, ka neviens īstenībā nevienu ne vēlas, ne arī uzklausa un, protams, ka valdība ir korumpēta. Bet... paskatāmies no malas uz apkārt notiekošo... ļaudis rūpējas par kaķi, suni un kāmīšiem, citi – rūpējas par sevi... vēl citi no rītiem laiski pasmaida un dodas pretī jaunai dienai, un atkal citi – katru rēķinu un neizdevušos tikšanos pārvērš par pierādījumu dzīves bezjēdzībai. Par ko īstenībā ir runa? Vai ir svarīgi saprast, kas es esmu? Jā, kas? – Latviete, rīdziniece, cilvēks, maza Visuma daļiņa, dvēseles atspulgs matērijā, darbinieks, darba devējs, dzejniece, pilsonis, mīlošs cilvēks vai no visiem mazliet? Reizēm dzīves jezga ir pa daudz sīkumaina. Bet sīkumos pazūd pats svarīgākais – kāpēc vispār no rītiem jāceļas. Noteikti, ka dzīves pamatā nav ķēdīte – bērnudārzs, skola, studijas, darbs, pensija. Pa vidu ir DZĪVE. Nav jau tā lielā jēga rēķinos, ziepju nepareizie smaržā vai otras pusītes niķos un stiķos. Jēga ir iekšā, pa vidu ap sirdi un apkārt tai. Jēga katru rītu alkst redzēt citas jēgas, būt pa vidu pūlī un dziedāt. Jēga vēlas ierakties smiltīs un vērot putnus, redzēt diskusijas un veidot savu iekšējo balsi burtos, vārdos un teikumos. Jēga vēlas būt – pati par sevi un vienkārša. Un tomēr mēs esam sīkumaini. Ap sevi saliekam tik daudz ko un paši tajā pazūdam. Kā Sprīdītis dodamies meklēt Laimes zemi, to pametot. Neredzam spogulī to vienīgo un unikālo cilvēku, nesmaidām tam, bet meklējam ko labāku, ideālāku un nevēlamies atskatīties uz paša atstātām pēdām pludmales smiltīs, nevēlamies ielūkoties sevī un izvēlēties to dzīvi, kuru vēlamies nodzīvot. Izdomājiet SAVU dzīvi. Sakārtojiet to un vadiet. Sajūtiet to vienkāršo dzīves vēsmu un ļaujaties tai. Sadzirdiet mūziku, sadzirdiet cilvēkus un sadzirdiet sevi. Atļaujiet sev justies labi, labi starp nesaprastiem vārdiem, labi starp neizteiksmīgām acīm un labi starp saules rietu un lēktu. Izdomājiet savu laimi, saprotiet savu mīlestību, izveidojiet savu Planētu un iemīlaties Rozē. Izdomājiet to vidi, kurā vēlaties būt, un realizējiet to! Jo nekas nevar būt labāks par iespēju dzīvot. Gan vienkārši, gan sarežģīti. Jo dzīve ir TIK mazs mirklis starp mūžībām, ka, ejot pa pļavu, var plūkt puķes, klupt un krist, matos var sabirt gruži, bet var arī apiet putnu ligzdai, var saskaitīt puķu ziedlapiņas un var izvēlēties katru soli, kuru spert uz priekšu. |
| (21.07.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |