Apelsīns
Un tava miza
Ir samts
Un tevi ēst
Tas ir, kā
Dzejolis, pants.
Sula neredzama
Uz sarkanām lūpām,
Tavas dzīslas
Ar manām nesatiek,
Bet nu un tad,
Arī ar pusi man tevis pietiek.
Pa daļām tevi mīlestība ēd,
Lai nedeg kaklā tavs smaids,
Pa malciņam brīvību sūc.
Dzirdi! Kā man pakrūtē kaisle rūc. |