 (www.feini.lv) |
| Lauris Krolis : Kad paspēlēts viss |
| Ir sākusies spēlmaņu nakts. Aiz loga kaislīgi spēlē sienāži, Visi mēģinājumi viņus apsaukt ir velti, Jo koklējot viņu būtība atpazīst sevi. Bet cilvēks, radības pilnīgais kronis? Augot likmēm par dzīvi un esību īstu, Cilvēks paspēlē iekrāto līksmi un skumjas, Biedru smaidus un ļaunu vēlošo zaimus, Brīvības saldmi un bailes no svešvaras jūga, Patiesus smieklus, ticības pretmetu – šaubas, Smeldzošas atmiņas, gaisīgus nomoda sapņus, Pagātnes uzvaras, gaidāmo cīniņu jausmas... Augot likmēm par šķietami īstenām vērtēm, Cilvēks paspēlē patieso cilvēcību. |
| (29.07.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |