 (www.feini.lv) |
| Rupeklis : Drausmīgi gribas ēst… |
| Pusdienlaiks. Ārā šausmīgi auksts. Iedomājieties 2. marts, bet ārā –20 grādi. Āpāc! Nekur tālu neiešu ēst, tepat uz Melno Kaķi pie Brīvības pieminekļa. Uzmetu savu silto ādeni un aizskrēju līdz krogam. Hm, kas tas, uz durvīm uzraksts – “Šodien Akcija-Tikai Latviešiem!”. Nu ko, es, latviets būdams, speros iekšā. Te pretī apsargs:”Šodien tikai latviešiem”. “Bet es jau esmu latvietis”-saku. Nē, Jūs neesot, Jūs vairāk gruzīnam līdzināties. Nu nē! Es uz pakaļas. kas notiek? “ES ESMU LATVIETIS!”-jau kliedzu. “Ko tu kliedz”, pienāk zāles pārzinis,”kā lai mēs zinām, ka tu esi latvietis, re, acis ar tev brūnas. Un akcija šodien ir tikai latviešiem. “Man māte latviete, tēvs latvietis, vecmamma latviete, vectēvs latvietis”-mēģinu ieskaidrot. “Labi”, saka zāles pārzinis, “bet vecvecmamma?”. Te nu man beidzot pietiek. Bet lieta kļūst principiāla, saku, lai pasauc direktoru. Pēc brīža atnāk direktors-nu tipisks armēnis: kas mani neapmierinot. Saku, ka esmu latvietis un gribu paēst. Viņš atvainojas un saka, ka tieši šodien esot Akcija Tikai latviešiem, lai es pienākot rīt. BET ES JAU ESMU LATVIETIS, nezin kāpēc bāžu viņam degunā vadītāja apliecību(laikam tomēr kāds dokuments). “Nu labi”, saka direktors,” ievediet viņu virtuvē, iedodiet kaut ko ieēst”. Ejot caur zāli pamanu ap galdiņiem sasēdušos dažnedažādus... Kaķus. Te viens liels melns Runcis pienāk pie manis un...nolaiza man seju. Es pamodos. Drausmīgi gribas ēst... |
| (02.08.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |