 (www.feini.lv) |
| Paula Januškēvica : Vēlies Būt Pilsētā? |
| Pilsēta vasarā. Motoru graboņa,apavu zoles bremzē asfaltu. Pretējās mājas kaimiņš no sava balkona pāri kūpošai sastrēgumu pārņemtai ielai cenšas iepūst manā logā melnu cigāra dūmu gredzenu-tas tev pateicībā par to,ka vakar vakarā kaila spēlēji datorspēles. Aiz sienas čerkst plašu atskaņotājs-kaimiņš vakar no kroga atnesa divus spaiņus rokenrolla. Tā nu mēs te dzīvojam-pašā pilsētas sirdī pati pilsētas sirds. Kad izejam ielās mūs mazliet apbrīno,jo citu svētkos,greznībā un seniem noslēpumiem apvītā pasaulē esam mājās. Te ir putekļi-daudz,daudz putekļu. Pat stikli šeit dzīvo putekļos.Jūs to nemanat,bet mēs smokam. Tā ir zemiska,netīra bauda-lēni,neatgriezeniski smakt tik dārgos putekļos. Man tas patīk. Bet tikai retais pilsētas uguņu apburtais paspēj debesīs paskatīties,ar kaijām,kas no vētras jūrā glābjas centrālās ielas stalto namu puissagruvušajās pazobelēs,aprunāties. Es arī kādreiz apžilbu no pilsētas spožuma. Es arī neievēroju ne stiklus,ne putekļus. Es arī sapņoju pukstēt pilsētas sirdī. Kaija,pateicībā par sarunu,man parādija pareizo pažobeli,caur kuru nokļuvu līdz šim logam un šim kaimiņam ar pārspīlēti eleganto melndūmu cigāru dzintara iemutī. |
| (08.08.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |