 (www.feini.lv) |
| Laura Rumbeniece : Vakarstundā |
| Kaut kad, klusā vakarā, Kad debesīs dzied zvaigznes, Tu stāsti man par grūto dzīvi šo Un māci man kā mīlēt. Kaut kur, zilā tālumā, Kur putni skrien vēja spārniem, Man cieši klāt, Tu atkal stāsti to, Ka laimes nav – tie maldi. Bet es tai visā neklausos, Es zinu, tā nevar būt. Un tad, atkal vakarā, Kad piekļaujies man cieši, Tu nerunā, Tu tikai ieklausies, Kā mūsu sirdis pukst kopā. Tu nerunā, Tu ieklausies, Tu zini, tā nevar būt. Jo kad sārta saule riet, Tu saproti, ka dzīvo, Un kad pie manis piekļaujies, Tu saproti, ka mīli. Un Tu, Tu klusi iesmejies, Jo zini, kā tas ir. |
| (03.08.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |