 (www.feini.lv) |
| ivi : Skūpsts |
| Maigi, lēnām pieskaros tev, Ar savām lūpām tevi noglāstu. Vēderā tējas krūzīte vārās no tevis, Vārās un līst pāri, es vairs nevaru, Nu nevaru bez tevis, Kā ūdens tu man nepieciešama. Ar tevi savas slāpes remdēju Un kad man neslāpst, Tad gribu tevi garšai. Tavas lūpas kā ēdiens, Es gribu ēst un tikai tevi. Lūpas maigi atraujas, Es ilgojos, jau ilgojos Un pievelku tevi klāt Un projām nelaidīšu, Caur skūpsta lūpām klusu teic: „Man jāiet, bet rīt, rīt atnākšu atkal.” Tu aizej! Un tad man slāpst, Labi, ka bez ūdens, Var izturēt vairāk par dienu, Jo savādāk es būtu jau miris. |
| (05.08.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |