 (www.feini.lv) |
| Laura Rumbeniece : Šonakt |
| Tumša nakts, bet es gaidu Tevi, Tu solīji atnākt, kad satumsīs. Jau vējš nes Tavu silto elpu, Un mēness rāda ceļu debesīs. Kad esi klāt, tad saprotu, Kamdēļ es šonakt neguļu, Jo tā laime, kurā šonakt peldu – Nav virs zemes lielāku baudu. Mana roka, Tavā plaukstā, Klusums apkārt – nav nekā, Tava sirds tik tuvu manai, Labi mums te divatā. Zvaigznes mēmi noraugās uz zemi, Un man šķiet, rīt dažas skums, Jo tās zina, kad rīta sārtā krēslā, Jāšķiras būs abiem mums. Bet vēl mums priekšā gara nakts, Kad citi guļ un nezin to, Ko darām mēs šai puskrēslā, Tie nezin pašu skumjāko. Jo Dievs nav lēmis abiem mums, Šo īso mūžu kopā nodzīvot, Pats liktenis ir lēmis tā, Ka mīlēt varam tikai slēpjot to. |
| (10.08.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |