 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Baltā krekla otra puse |
| Ja esi labs, tad pareizēm tu tomēr arī pamainies Un kaut ko sliktu padaries, un nekautries (?) ne cik. Ja esi labs ik reizīti, kā sestdiendienas saulīte, Un pēkšņi lielais mākonis ir aizkrājis šo dien… Ja vienmēr esi labdaris un zelta dienu nesējs, Tad cilvēki no tevis gaida tikai labu vien. Ja esi tāds un nokļūdies, ja sanāk klupiens nešpetns, Tad esi melnais eņģelis un zemē tevi brien. Ir jābūt mazliet gudrajam, lai neciestu no kļūmēm, Ja baltu kreklu vilcis esi, katru kļūdu redz. Ir jābūt mazliet prastajam, kad smalkais esi gūtnēm, Jo citādi tu vienā brīdī necieņās un mests. Kā salīdzinājums dzīvē… Darbinieks strādā nevainojami un te kļūdās. Kā tad tā? Bet, reizēm, pieļaujot nenozīmīgas kļūdas apzināti, patiesas kļūdas neliksies tik šausmīgas. Tā teikt, gadās. Tas pats attiecināms arī uz attiecībām starp diviem cilvēkiem un jo tālāk 15.12.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |