 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Pirotehnikas brīnums |
| Tad satiksimies nu pēdējo reizi Un atrausim logus reiz vaļā! Lai nāk vai tur zibens, vai grieži, Es zinu, ko daru, cik salda! Mēs izšausim salūtu svaigu, Man redzēt tās krāsas, kas tevī. Tad savākšu plaukšķeņu skaidu Un sviedīšu mākoņos parīt! Es raušu aiz šauteņu gaiļiem, Lai šauj, lai tos neturi sevī, Man vajag tos blīkšķus, man laimei, Lai bliež tie kaut granītu bluķiem! Es palūgšu skaistās tik acis, Lai pastāsta, ko tās var redzēt, Es palūgšu tīkamo balsi, Lai stāsta, ko dzirdi, kā skanēts. Man nāksies gan padzēst šo tēlu, Kas palēkties liek tā kā trakam, Man škrobīte maza par faktu, Ka nepratu pretēji padot. Kā sanāk, ja pārgadus vēlāk Mēs satiktos, citādi būtu, Es būtu ko mācījies saprast, Bet mācīts ar tevi, es zūdu! Kā klasesbiedriem, kam kodekss Nav lēmis būt kopā aiz muļķiem, Tā arī man, kas vēl taustās, Kur mācījies - kritis pa dubļiem. Tad satiksimies nu pēdējo reizi Un izšausim raķetes gaisā! Un tomēr es gribu tak saprast, kas esi, Kaut sapratni pulverī vajag! 14.06.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |