 (www.feini.lv) |
| Darel : Skudriņas dzied lidmašīnās |
| Lido, lido prom, lido atpakaļ. Kā es vēlētos, lai man būtu spārni… Aukstajā laikā šie putni lido prom, lai atgrieztos atkal siltajā laikā! Tie ir gājputni, tie dzied tur kur saulīte spīd, tie dzīvo siltajā un saulainajā laikā! Gājputni nedzied tur kur ir auksti, kā paliek aukstāks tie aizlido uz siltajām zemēm. Tie nekad nav piedzīvojuši īstu salu, tie nav gājuši pāri aukstumam… Aizveru acis, visapkārt klusums, viena vienīga tumsa un nakts burvība. Čaula paliek, bet dvēsele… Tā lido! Kā miljons skudriņu, kas pārklāj visu ķermeni tā saskrien kopā un paceļas. Es lidoju, pāri naktij, visi guļ, bet es lidoju. Dvēsele lido, lido prom, lai atgrieztos, atgrieztos no rīta… Acis atverot paveras ikdienas rutīna, lai cik unikāla un atšķirīga nebūtu šī diena, to apvelk rutīnas palags… Bet ja kādreiz spētu aizlidot nomodā, spētu sakrāt visas skudriņas vienu viet un pacelties… Lidostā notiek ikdienišķa kņada, cilvēki kāpj kārtēja reisā. Paskatoties uz tiem var visu pateikt – citi brauc lai aizmirstos, citi lai atpūstos, citi vienkārši vergo naudai – katram sava dzīve, bet tos vieno šis reiss, šis milzīgais putns ar jaudīgiem motoriem un lieliem riteņiem kāju vietā…Lidmašīnas aizlido, lai atgrieztos. Bet pasažieri? Daļa arī atgriežas… Varbūt tāpat ir ar putniem, kas baidoties no aukstuma aizlido, bet atgriežoties to skaistākā dziesma ir palikusi citur? Varbūt tāpat ir ar mums – mēs no rīta pamostamies pēc naksnīgā lidojuma, bet daļa no tām skudriņām ir palikušas tur projām – mūsu sapņos… |
| (26.08.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |