 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Pusdzīvnieks |
| Un negribās kā savas ugunsmuļļas Kam citam virsū mest, ai nē. Ar tām tak pašam jācīnās uz vietas, Man nevaig mātes, palīdzēt. Ja atļaut katru savu murgu Kam citam šķetināt, lai līdz, Tad visu mūžu šitā purgu Aiz sevis nesīšu, kad dzīs? Man negribās kā savas muļķu bēdas Kam citam atrisināt dot, Šis kamols pašam jāritina, pēdas Ar to vai citam kutināt? Ai, ko. Tad sauciet mani – papagaili - Par raibu, trauksmēs acis sprāgst. Nāk jauna apņemšanās spraigi? Vai hameleons manī aug? Ar sagribas man jaunas staru smaržas, Tās aicina, bet reizēm arī nē. No vienas puses gribu baudīt slavas, No otras atkal redzēt visu pilnatnē. Dažādas vajadzības ved uz vienu mērķi? Tas varētu tā būt. 27.01.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |