 (www.feini.lv) |
| Klusais mīlētājs : Sūtu sveicienus |
| Mana mīļā dzīvo aiz tāltāliem mežiem, Uz turieni aiziet nav spēka pat ežiem. Vai balodis manu vēstuli nesīs, Kad Ziemelis pār tīrumiem aukstumu dvesīs..? Ko bites teiks, kad lūgšu viņām, Aizdūkt pie mīļās ar svarīgām ziņām? Vai labdienas nodos mežacūkas, brieži, Kas manā dārzā ierodas bieži? (Nav man vairs dārzā burkānu, biešu. Kam raudāšu, kur sūdzēties skriešu?!) Bet zinu skaidri, ka vienreiz gadā, Kad pavasar’s dzērvjkāšus vadā, Ar vēja trakotām pieneņu pūkām, Pār pārsteigtām aplokā izlaistām cūkām, Aiz tālajiem mežiem, kur spēka trūkst ežiem, Aizlido sveicieni manai mīļai, Manai skaistajai saulītei zvīļai. Lieta tāda, ka viņa nemaz nenojauš, kas sūta sveicienus, jo mani nepazīst. Atklāšu, ka mana mīļā dzīvo Latvijā, bet uz ziemeļiem no manis. |
| (13.09.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |