 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Bezdelīgas |
| Gar logiem tās paņem viscēlāko leņķi, Tik strauji, ka matus nost rauj! Gar logiem tās mīlinās, ņemās, kur kreņķi? Tās cēli, bet droši še mauj! Un nebūs mums baidīties putneļu smalko, Tie neieskries sejā mums, nē! Tiem uzticies droši, bet dod tik tie lūkot, Ne aiztikt un bakstīt, un ķert! Tāpat ir ar cilvēkiem – burvīgi, jauki, Tie nesitīs sejā mums, nē! Tie liekas tev droši, bet kamēr dod lūkot, Ne aiztikt un bakstīt un ķert! Gar logiem un krūtīm nāk cilāties viņi, Ik katrs ir viņi un mēs! Tā saspēle – likumi. Nepamanīti? Tad cieš gan ik katrs, kas plēš. Tās čivinot pašaujas garām gar mani, Gar tūkstošiem logu vēl šauj. Es šodien tās redzu, man jūsmina sirdi, Bet rītā – tās kaimiņš lai skauj! Viņas tās skaistās, kad neaiztiek cieši, Šajām tāds ieskāviens lemts. Cilvēkiem līdzīgi – arī, kad tuvi – Bezmēra šāvieni plēš. Visi mēs viņi un mēs. 05.08.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |