 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Piena delīrijā |
| Viņa guļ tik kaila, ka tās kailums neliekas man pliks. Vai tā vulgāra un baiga, nē necik, tā prot sev tikt. Viņa lej sev virsū pienu, trakā meiča, tas ir gan! Satriecam to pienu biezā slāni biezpienā! Apkārt pielīst piena dušas, tas ir filigrāni gan! Esam traki, lai tā būtu, baudas baltums pienā san. Tu man atgādini govi, kuru slaukt man gribējās, Nu es varu slaukt un iespiegt, esmu gans tak tavējais! Pieskāriens pie tavām lūpām, piens starp ķermeņiem, tas gurst, Tev tas patīk? Esi traka? Piens ir tas, kas mūs tā kur? Vai mēs iemīlamies pienā, vai šo dēku pieniņš kur? Kāda starpība, lai spriež to tie, kam jārēķina tur. Kādēļ lej man šamo pienu, nesaprotu, kas tad tas! Esam nenormāli, zinām, māci mākslas aprisas? Mūsu mati abiem pienā, šitā ķengāt pārtiku! Rītā, ja vēl satiksimies, ņemšu kečupu, lai sāp! Vai kāds teicis, kā ir jābūt, vai kāds teicis, kā būs būt? Robežas starp prasto/trako dala tie, kam bail ir gūt! Man vienalga, lai tie skrienās, mācos mērniekus dzīt prom, Mērnieki ir vajadzīgi tur, kur grib ko grāmatot! 05.09.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |