 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Es, blondīne |
| Ai, mīlēju sevi, kāds biju es toreiz, Tāds nīdējs un maita, bet brīnišķīgs gan! Tik vārdi bij stipri, es jumtu bij nonest Pat gatavs ik katram un sev arīdzan! Tik mulstošs un neskaidrs pašam savs skatiens, Tik muļķīgs, bet vārdam bij zeltvērtība! Bet šodien es blondīne, kurai ir karstums, Vai klimakss, vai oktobris, vai migrēna. Es mīlu sev divtik, bet apbrīna nava, Es meklēšu pats to, lai citu te nav! Man pašam ir lukturis, kurā ir slava, Plus banāna miza, uz kuras šļūkāt! Es blondīne glupa, uz sevi es šķaudu, Pret laimīgu blondumu alerģija, Es apmierē drebu, jo ātrumu rodu, Un redzu un smaidu, un – ak, dzīvība! 14.10.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |