 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Kā skatās |
| Nav vainas palaistuvei, ja man vajag tās. Nav vainas mūķenei, ja tā ir tas, kā alkt. Nav vainas tam, ko vēlamies, nekad, Jo citādi ir – sevi negodāt. Nav vainas zagtai naudai, ja tu zodz, Nav vainas noziegumam, līķi roc. Nav vainas netīrībai, kamēr pats ir tāds, Ik katram veļas pulveris ir savādāks! Nav vainas izvirtībai, ja tu dari tā, Nav vainas paviršībai, kamēr nejautā. Nav vainas padibenei, kamēr baudi to, Pat ja ne baudi, tici tam, ka alksti šo. Nav vainas ticībai, līdz kamēr tici pats, Nav vainas mīlestībai, kamēr mīlēts tapts. Nav vainas gaišumam, līdz kamēr spēts ir tas, Bet tikko citādāk, tā jaunas dziesmas sauks. Nav vainas amatam, kas labi apmaksāts, Līdz kamēr taipus žogam sēdi labjūtās. Bet, kad tu otru pusi izbaudi un redzi, Tad vainas iestādei un visam, kar kaut vadzī. Nav vainas gulēt, kaut vai rītos vakaros, Kad guli pats un labi tev ir šādi blāvojot. Nav vainas it nekam, bet tik ne nožēlot To šobrīd, kas tiek darīts, tas ir pareizāk. Nav vainas tam, kāds viņš vai viņa, vai kāds cits, Tik patīk visiem savās prizmās likt. Nav vainas, tak nav vainas, lai viss mirdz, It savā dažādībā iespējas lai dzirkst! 07.11.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |